Strīdi starp mantiniekiem
Juridiska palīdzība strīdos starp mantiniekiem par mantinieka statusu, testamentu, neatņemamo daļu, mantojuma sadali un kopmantas dalīšanu.
Strīdi starp mantiniekiem
Strīdi starp mantiniekiem rodas, ja ir neskaidrība par to, kurš manto, kādās daļās manto vai kā mantojumu sadalīt. Ja vienošanās nav, strīdu izšķir tiesa; Civillikums paredz gan mantojuma kopvaldījumu, gan katra līdzmantinieka tiesības prasīt dalīšanu.
Jāvērtē testaments, mantinieku statuss, neatņemamā daļa, mantojuma sastāvs un iepriekš saņemti labumi. Jāizvērtē arī, vai nav pamats uzskatīt mantinieku par necienīgu mantot, kā arī vai dalījums atbilst Civillikuma 715. un 724. pantam.
Veicam testamenta, mantojuma apliecības, nostiprinājuma dokumentu, dalījuma un citu lietas materiālu pārbaudi, kā arī izvērtējam termiņus, pierādījumus un lēmuma pamatojumu. Civilprocesa likuma 250.1. pants nosaka prasības celšanu par mantojuma dalīšanu pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.
Savlaicīga juridiska pārbaude ļauj noteikt, vai ir pamats iebildumiem, apstrīdēšanai vai citai turpmākai rīcībai.
Kādos jautājumos palīdzam
Mantinieka statusa strīds. Izvērtējam, vai Jums ir pamats mantot pēc likuma vai testamenta un kādi dokumenti to apstiprina.
Mantinieku daļu noteikšana. Analizējam, kāda daļa pienākas katram līdzmantiniekam un vai aprēķins atbilst mantojuma atstājēja gribai un mantojuma lietas materiāliem.
Neatņemamās daļas aizskārums. Pārbaudām, vai testaments nav atstājis Jūs bez neatņemamās daļas vai ar nepietiekamu daļu, un sagatavojam tiesisku prasījumu.
Testamenta apstrīdēšana. Vērtējam testamenta spēkā esamību, tā sastādīšanas apstākļus un iespējamos pamatus to apstrīdēt.
Mantojuma sadale starp līdzmantiniekiem. Sagatavojam mantojuma sadales risinājumu un izvērtējam, vai dalīšanu var panākt labprātīgi vai tiesas ceļā.
Mantojumā ietilpstošās mantas apjoms. Noskaidrojam, vai konkrēta manta, tostarp laulātā kopīgās mantas daļa, ir iekļaujama mantojuma masā un kā to pierādīt.
Katru strīdu vērtējam pēc konkrētajiem dokumentiem, mantojuma lietas materiāliem un pušu rīcības. Neizdarām secinājumus pēc pieņēmumiem; analizējam to, kas ir fiksēts testamentā, mantojuma apliecinošajos dokumentos, sadales vienošanās projektos un citos lietai būtiskos pierādījumos.
Kāpēc KRONBERG
Veicam mantojuma dokumentu, testamenta, mantojuma apliecību un pieņemtās mantojuma kārtības pārbaudi, lai noteiktu, vai strīds ir par mantinieka statusu, mantinieku daļām, neatņemamo daļu, mantojuma sadali vai mantas piederību mantojumam. Analizējam arī Civilkodeksa noteikumus par mantinieku savstarpējām tiesībām un pienākumiem, tostarp Civillikuma 715. un 724. pantu, lai Jūsu situācijā juridiski korekti nošķirtu, ko tieši var prasīt un pret ko.
Skaidri izvērtējam lietu pēc būtības un nepiedāvājam formālu solījumu par rezultātu bez materiālu izpētes. Sniedzam Jums juridisku novērtējumu par strīda pamatu, iespējamajiem riskiem un turpmāko rīcību, tostarp to, vai strīdu risināt mantojuma lietas ietvaros, apstrīdēt testamentu, celt prasību par dalīšanu vai vērsties tiesā. Ja mantojumā ir nekustamais īpašums, ņemam vērā arī Civilprocesa likuma 250.1. panta prasības par prasības celšanas vietu.
Sagatavojam sūdzības, iebildumus, prasījumus, paskaidrojumus un citus procesuālos dokumentus, kas nepieciešami strīda risināšanai starp mantiniekiem.
Biežākās kļūdas šāda veida lietās
Neizšķirts mantinieka statuss
Mantinieki nereti sāk dalīt īpašumu, pirms ir skaidri noteikts, kas vispār ir tiesīgs mantot pēc likuma vai testamenta. Tas rada strīdu par pašu tiesību uz mantojumu, nevis tikai par sadali, un tad jāvērtē Civillikuma noteikumi par mantinieku loku un mantojuma tiesībām.
Nepareizi aprēķinātas daļas
Strīds bieži rodas, kad mantojuma daļas tiek pieņemtas bez pārbaudes, vai ņemta vērā testamenta redakcija, neatņemamā daļa vai līdzmantinieku savstarpējās tiesības. Neprecīzs daļu aprēķins var ietekmēt gan sadales vienošanos, gan prasījuma saturu tiesā.
Mantojuma sadale bez piekrišanas
Viena mantinieka rīcība ar nedalītu mantojumu bez pārējo līdzmantinieku piekrišanas rada pamatotu strīdu par darījuma spēkā esamību un par sadales kārtību. Ja vienošanās nav, mantojumu dala labprātīgi vai ceļ prasību tiesā, jo katrs līdzmantinieks ir tiesīgs prasīt dalīšanu.
Nokavēta tiesību celšana
Mantojuma prasības noilgumam ir noteikts termiņš, un tā nokavēšana padara strīda risināšanu sarežģītāku jau procesuālajā posmā. Tāpat jāņem vērā, ka prasību par mantojuma dalīšanu ceļ tiesā pēc noteiktas piekritības, tāpēc savlaicīga juridiska izvērtēšana ir būtiska vēl pirms dokumentu iesniegšanas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vispirms ir jānoskaidro, vai persona manto pēc likuma vai pēc testamenta, jo tieši no tā ir atkarīgs mantinieka statuss. Ja pastāv strīds par mantinieku loku, tas tiek vērtēts pēc Civillikuma noteikumiem par mantošanu, tostarp par likumisko un testamentāro mantošanu.
Mantinieku daļas nosaka saskaņā ar Civillikumu, un tās nav atkarīgas tikai no ģimenes locekļu savstarpējas vienošanās. Ja par daļām nevar vienoties, strīds ir jārisina, izvērtējot konkrēto mantojuma pamatu un mantinieku tiesisko statusu.
Ja Jūs esat neatņemamās daļas tiesīgais, Jums var būt tiesības prasīt savu daļu arī tad, ja testaments Jūs nav ņēmis vērā vai ir atstājis mazāku daļu. Šādā situācijā ir jāpārbauda testamenta saturs un tas, vai nav aizskartas Jūsu Civillikumā noteiktās tiesības.
Testamenta spēkā esamība ir jāvērtē pēc tā sastādīšanas apstākļiem un formas, kā arī pēc tam, vai nav pamata to atzīt par spēkā neesošu. Ja ir juridiski pamatoti iebildumi, testaments var tikt apstrīdēts tiesiskā kārtībā.
Mantinieka necienīgums nozīmē, ka konkrētai personai var tikt liegta mantošanas tiesība, ja pastāv Civillikumā paredzēti pamati. Šāds jautājums tiek vērtēts pēc konkrētajiem apstākļiem un pierādījumiem.
Jā, katram līdzmantiniekam ir tiesības prasīt mantojuma dalīšanu, un nevienu nevar piespiest palikt nedalītā mantojuma kopvaldījumā. Ja vienošanās nav iespējama, mantojuma dalīšana var tikt prasīta tiesā.
Tad ir jāvērtē, kura manta ietilpst mantojumā un kā tā sadalāma starp līdzmantiniekiem. Strīds var skart arī laulātā kopīgās mantas daļu, iepriekš saņemtas dāvanas vai citu labumu ieskaitīšanu mantojuma masā.
Mantojuma prasība noilgst piecos gados no dienas, kad ir radusies tiesība to celt. Ja persona bez savas vainas par šo tiesību nav zinājusi, termiņu skaita no dienas, kad tā par to uzzināja.
Sazināties ar mums
Mēs palīdzēsim izvērtēt jūsu situāciju.